Ozolaines pagasts

Prieks darīt to, kas patīk...

Mēs katrs šo pasauli redzam caur savu prizmu... Ir cilvēki, kas skaisto saskata lietās, kurām citi nemaz nepievērš uzmanību... Bet ir cilvēki, kuri vienkāršas lietas paņem rokās un pārvērš tās par kaut ko brīnišķīgu, piepildītu ar sirdssiltumu, ko ieliek ik lietā, kam pieskaras viņu rokās... Un ar mīlestību radīts roku darbs apgaro gan pašu darītāju, gan skatītāju, gan saņēmēju...
Viens no tādiem cilvēkiem, kas prot „uzburt skaistumu no nekā”, ir Alija Protoseviča. No 22.marta un līdz 1.maijam Ozolaines Tautas nama foajē būs apskatāma Alijas ādas rotu izstāde, kur katra rotaslieta ir meistares 100% roku darbs. 8.martā Alija viesojās Ozolaines Tautas namā un ne tikai atveda izstādes eksponātus, bet darbojās radoši ar Ozolaines Tautas nama kolektīviem, sagādājot svētkus pašdarbnieku kolektīvu dalībniekiem, kuri citkārt- svētku reizēs ir tie, kas strādā, nevis ļaujas svētku pasākuma baudīšanai. Tā mīlestība, gaišums, sirsnīgā aura un sirdssiltums, kas izstaro no Alijas, burtiski apbūra radošo darbnīcu dalībnieces, kuras vēl joprojām atceras smaidīgo meistari ar vissiltākajām sajūtām. Tāpēc, piesakot jauno, Ozolaines Tautas namā apskatāmo, izstādi „Mazliet neparastas rotas...”, radās vēlme iepazīstināt ne tikai ar Alijas darbiem, bet arī ar pašu māsklinieci...

Alija Protoseviča:
MĪĻĀKĀ KRĀSA: Zila (visas krāsu gammas, „līdz pat kosmosam”).
MĪĻĀKAIS GADALAIKS: Ziema, jo tad var slēpot.
MĪĻĀKIE ĒDIENI: zivis, kartupeļu pankūkas un maizes zupa.
VIETA, KUR BŪT: Rāznas ezers! Jebkurā gadalaikā, jebkurā diennakts laikā un jebkad!
MĪĻĀKĀ FILMA: „Emīla nedarbi”. „Filmas sižets turpinās arī manā dzīvē, jo mazdēls Emīls arī liek manīt savus nedarbus!”
MĪĻĀKAIS ŽURNĀLS: A12, kas vēsta par cilvēku ceļiem un dzīves notikumiem Latgalē.
MĪĻĀKAIS RAIDĪJUMS: „Īstās latvju saimnieces”.
MĪĻĀKĀ GRĀMATA: Imanta Ziedoņa dzeja, viennozīmīgi, visi krājumi! Annas Rancānes dzeja.

Alija! Mazliet par Jums...
Man ir 68 gadi un es ar tiem lepojos, jo pa šo laiku esmu daudz iemācījusies!
Kad Jūs sajutāt mostamies sevī radošumu?
„Par radošumu manī... Es uzskatu, ka radošums spēj radīt darbu! Cilvēkam tas ir jau ielikts šūpulī. Tālāk no cilvēka paša ir atkarīgs, vai viņš izmanto to vai nepievērš tam uzmanību un vienkārši „paiet garām”. Man vienmēr patika radīt lietas pašai. Piemēram, bērnībā ar māsīcu izdomājām lelles no kukurūzas vālītēm, tām uzreiz bija mati, varējām mainīt tērpus un frizūras no lapām un stiebriem. Savukārt, vēlāk, jaunībā, radošums palīdzēja man veidot tērpus sev- adīju džemperus, pati šuvu sev svārkus, kleitas. Agrāk to visu nopirkt nebija viegli, bija jāpaļaujas uz sevi. Veidojās sava gaumes un stila izjūta. Un dzīvē bija gan treknie gadi, gan krīzes gadi, kad veikalos viss bija, bet nebija naudas, tad tieši radošums bija tā burvju nūjiņa, kas noderēja visur. Adīju, šuvu un veidoju gan vīram, gan sev, gan bērniem.”
Kāda ir Jūsu attieksme pret pucēšanos? Cik liela nozīme apģērbam un aksesuāriem ir Jūsu pašas tēlā?
„Man vienmēr ir licies,
ka apģērbs bez rotas ir
kā ēdiens bez sāls”.
„Tas ir jāpapildina ar kādu rotu- vai tā būtu šalle, krelles vai piespraude. Tas sievietei ielikts ir no dabas- izmantot dažādas formas, krāsas, ziedus! Pat tālajā tundrā zied puķītes un valda skaistums! Piemēram, dienvidos ir krāsu un formu pārbagātība, tāpēc arī sievietes tur tērpjas spilgtāk un krāsaināk. Es sevi pieskaitu pie ziemeļniecēm, tāpēc arī aksesuāri manā apģērbā ir atturīgāki.”
Kā Jūs sākāt nodarboties ar ādas rotām? Kāpēc tieši šāda rokdarbu tehnika?
„Man patīk aksesuārus neuzkrītoši pieskaņot tērpam, lai aksesuārs tērpu korekti papildina, nevis kliedzoši izceļ! Laikam tieši tāpēc man iepatikās ādas rotas- šis materiāls ir plastisks, dabiski silts, pakļaujas apstrādei, lai iegūtu vajadzīgo formu. Turklāt, darbojoties ar ādu, paveras plašas iespējas strādāt dažādās apstrādes tehnikās- gan burzīšanas, gan locīšanas, gan tā saucamajā „stratostehnikā”, kurai pēdējā laikā esmu pievērsusies. Stratos nozīmē „slāņainība”. Praktiskā izpausme- salīmē vairākas ādas kārtiņas, pēcāk nogriež kādu loksnīti un tad atklājas slāņi. Tieši ādas apstrādes plašās iespējas mani aizrāva un, meklēdama aizvien jaunas radošuma izpausmes, nopietni esmu tai pievērsusies. Šajā jomā ir kur pilnveidoties un atrast sevi! Un vienmēr kaut ko jaunu... Un tas ir interesanti!”
Kādā veidā Jūs apguvāt ādas rotu meistarošanas prasmi?
„Sākotnēji saprašana par to, kā to darīt, radās no video materiāliem, kas atrodami internetā. Tālāk jau izveidoju pati savu rokrakstu, pie tā arī turos. Ja es ieraugu kaut kādu jaunu ideju vai tehniku, es ņemu to kā piemēru, bet noteikt apspēlēju pa savam un jaunais darbiņš atkal top ar manu individuālo rokrakstu!”
Vai esat skaitījusi, cik daudz un kādas rotas Jūs līdz šim esat uztaisījusi?
„Ar ādas rotu izgatavošanu nodarbojos jau kopš 2010.gada. Sākumā bija interesanti uzskaitīt, cik rotas pa gadu ir izgatavotas, un secināju, ka tie bija vairāki simti... Cik noprotat- pa šiem gadiem tie ir jau pārvērtušies tūkstošos! Tagad es jau vairs neskaitu... „
Kas sāgādā vieslielāko prieku šajā procesā?
„Manā nodarbē vislielāko prieku sagādā pati darbošanās. Ja cilvēkā ir ielikts tas radošums, tad ir jārada lietas, kas ir patīkamas, vajadzīgas un noderīgas citiem! Lietas, kas nes prieku ne vien pašai, bet arī citiem! Ir liels gandarījums, kad jūtu, ka mani darbiņi patīk un cilvēkiem ir vēlēšanās tos iegādāties. Ļoti daudz savas rotas esmu arī dāvinājusi... Diezgan daudzus darbiņus esmu atvēlējusi arī labdarībai. Protams, esmu piedalījusies arī amatnieku tirdziņos- tā teikt uzsprišinājusi savu pieticīgo budžetu!”
Vai rotu veidošana ir viegls vai sarežģīts uzdevums?
Pati rotu veidošana nav vienkārša, jo darbā izamantoju ātri iztvaikojošas spēcīgas līmes, ķīmiju... Ir jāvēdina telpas un jāseko līdzi pašsajūtai ... Bet ir arī lieli plusi šai nodarbei! Šāda darbošanās trenē prāta spējas, jo procesā materiāli visu laiku ir jāgroza, jāpielaiko un jāizdomā, kā būs labāk. Radošais process pozitīvi ietekmē nervu sistēmu. Izjūtu tādu mieru, kad strādāju... Tad ir gandarījums par paveikto un vēl citas jaukas sajūtas... Šis process veicina endorfīna izdalīšanos! Tas ir laimes hormons, kas ķermenī veicina labu veselību, palīdz mazināt iekaisumu procesus. To var teikt ne tikai par manu nodarbošanos, bet arī par citiem rokdarbiem- adīšanu, šūšanu u.c.
Kādi sasniegumi ir piedzīvoti? Izstādes, atzinības, raksti avīzēs?
Uzskatu, ka mans sasniegums ir tiekšanās veidot savus darbus arvien kvalitatīvākus un interesantākus, meklējot jaunas iespējas un neatpaliekot no laikmeta diktētajām prasībām, jo rotāšanās jau nekad neizies no modes, bet modei tik un tā ir jāseko.
Izstādīt darbiņus nekad nav bijis mans pašmērķis. Esmu aprobežojusies ar nelieliem darbu pārskatiem meistarklasēs, kur esmu tos ņēmusi līdzi. Tās ir bijušas vairākas- Rikavā, Kaunatā, Rēzeknē, jaunatnes radošuma centrā „ZEIMUĻS” u.c. Individuālās meistarklases manās mājās- tās nevaru nemaz saskaitīt vairs. Tik daudz to ir bijis! Nupat bija meistarklase arī Bekšos, kur īpaši jaukā un mājīgā atmosfērā bija iespējams rādīt savu prasmi sirsnīgiem un jaukiem cilvēkiem. Tas deva lielu gandarījumu!
Ir bijuši raksti, jā! Ir bijis Ievas Rutes raksts vietējā avīzē, vēl ir bijis Rēzeknes centrālās bibliotēkas raksts sociālo tīklu vietnē. Saņemu daudz pateicību un siltu vārdu tirdziņos, kur ir iespējams aci pret aci tikties ar mana darba vērtētājiem, un tas ir visinteresantākais!”
Vai Jūsu darbi ir aizceļojuši arī ārpus Latvijas robežām?
„Varu teikt, ka darbiņi ir aizceļojuši uz daudzām pasaules valstīm. Piemēram, piedalījos tirdziņā, kas tika organizēts Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” ietvaros un tā laikā pircējiem jautāju, uz kurieni brauks manas rotas. Tieši tāpēc tagad zinu, ka tās atrodas gan Īrijā, gan Anglijā, ASV, Nīderlandē, Vācijā, Grieķijā, Kanādā, Norvēģijā, Portugālē un man ir prieks par to! Tā manas rotas ir nonākušas plašajā pasaulē.”
Talantīgs cilvēks ir talantīgs visās jomās. Tā vismaz mēdz teikt... Kā ir ar Jums? Vai ādas rotu darināšana ir Jūsu vienīgā aizraušanās un talants?
„Ādas rotu darināšana nav vienīgais mans hobijs! Man ļoti patīk fotografēt dabu, ziedus, saulrietus, saullēktus, par šo jautājumu varu runāt ļoti ilgi, ļoti... un tā būtu atsevišķa sarunu tēma, jo tā man nāk līdzi jau no jaunības... Dažreiz pievēršos arī dzejai, kad „atlido pegass”. Esmu līdzautore 3 dzejoļu krājumiem- „Lai katram sava laimes zvaigzne” (Izdevniecība „Jānis Roze”, Rīga, 2019.gadā), „Šajā klusumā”, kur esam četri autori (Izdevniecība „Domu pērles”, Rīga, 2020.gads) un piecu autoru dzejas izlase „Pasaules vējos” (Izdevniecība „Domu pērles”, Rīga, 2020.gads). Krājumā „Pasaules vējos” ir arī mani dzejoļi latgaliešu valodā. Vēl mans hobijs un liela kaislība ir distanču slēpošana. Šī mīlestība man ir no skolas laikiem un līdz pat šodienai. Ziemas vairs nav tik bagātas ar sniegiem kā agrāk, bet tik un tā ...”
Varbūt nāk prātā kāds interesants moments no meistarklasēm?
„Kad stādos priekšā, jautāju auditorijai, kādā valodā sanākušajiem būtu ērtāk komunicēt, lai varētu mani pareizi saprast un atbilstoši darboties. Piebilstu, ka gan latviešu valoda, gan krievu valoda- abas ir manas dzimtās valodas un varu brīvi komunicēt abās. Meistarklases gaitā ne reizi vien esmu saņēmusi jautājumu: „Kādas nacionalitātes ir Jūsu rotas?” Un atbildē jautātājs dzird: „Maniem darbiem tiešām ir nacionalitāte- un tā ir SIEVIETE!”
Kāds pēcvārds...
„Nobeigumā varu teikt- novēlu visiem rast dzīvesprieku savās radošajās izpausmēs, nodarbēs! Lai katram- gan vienam mājās darbojoties, gan kolektīvā sanākot, novēlu radošajā rosībā smelties pozitīvimu un skaistus brīžus savai dzīvei, jo esmu pārliecinājusies, ka tā ir- kad tu kaut ko radi, dāvā citiem, tas ir vienkārši brīnišķīgi!”
Meistari intervēja un rakstu apkopoja,
Santa Ostaša,
Ozolaines Tautas nama vadītāja

Audakls
Dzeives audakls īlykts
kai atspūle skrīnu,
nu dīnys dīnā,
nu dīnys dīnā.
Audi, meti,
šķīts, pīsitīņs,
pamynys klaudz,
veidojas roksts.
Vīn nasaaust greiži,
vīn nasajaukt neit’s!
Audi, meti, šķīts,
pīsitīņs.
Dzeives stellis klaudz.
Kai gribātūs
spūžu zvaigzneiti īaust!

/Alija Protoseviča/

Santa Ostaša
Ozolaines Tautas nama vadītāja