Ozolaines pagasts

Folkloras kopa "Zeiļa" 1.Adventi sagaidīja Nautrēnu Romas katoļu baznīcā

30. novembra rīts atnāca kluss un mierīgs, balts un dievišķas mīlestības pilns. Atnāca ar 1.Adventu un katoļu baznīcas liturģiskā gada sākumu. Šajā rītā Ozolaines pagasta folkloras kopa „Zeiļa" devās uz attālo Nautrēnu pagastu, lai kopā ar Nautrēnu ļaudīm un citām mūsu novada folkloras kopām piedalītos svinīgajā svētajā rīta misē Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā, veltītā 1.Adventa sveces iedegšanai un liturģiskā gada sākumam.

Folkloras kopa "Liepiņa" piedalījās danču un rotaļu apguves pēcpusdienā

20.novembrī Liepu pamatskolas folkloras kopa „Liepiņa" skolotājas Ināras Blinovas vadībā kopā ar daudzām citām Rēzeknes un Ludzas novada folkloras kopām piedalījās rotaļu un danču apguves pēcpusdienā Lendžu Tautas namā.

Aicina veidot adventes vainagus

Svētki nāk un aiziet, bet paliek prieks- svētku gaidīšanas prieks.
Prieks par sirdi, ko cilvēks draudzīgu tur,
Dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi- ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišām domām.

Ar gaišām domām, labiem darbiem 30. novembrī sagaidīsim pirmo Adventi. Sāksies četru nedēļu gaidīšanas laiks pirms Ziemassvētkiem.
Advente (latīņu: adventus — 'atnākšana') ir Ziemassvētku gaidīšanas prieks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Advente tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.

Pārvaldes vadītāja uzruna Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā!

Labvakar, Ozolaines pagastā! Labvakar lielākajos valsts svētkos – Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienas priekšvakarā!
Esmu gandarīts un priecīgs, ka šovakar mēs būsim kopā. Svētku sajūta 18.novembrī vieno visus Latvijas reģionus, visus novadus un pagastus. Vieno visus, kam Latvija ir dārga, neatkarīgi no tā, cik tālu vai tuvu pasaulē katrs no mums šobrīd atrodas.
Kā ik gadu, arī šoreiz Latvijā pie ēkām plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Arvien vairāk cilvēku pie apģērba svētku nedēļā nēsā sarkanbaltsarkanās lentītes. Tāpat arī kopīga himnas dziedāšana ir kļuvusi par īsti vienojošu tradīciju.
Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši izjūtam patriotismu. Patriotisms nav tikai termins vārdnīcā. Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, ir mūsu piederības sajūta šai zemei, tautai. Patriotisms- tā ir mīlestība pret senču stādīto ozolu, ziedošo rudzupuķu lauku, mākoņiem virs mūsu mīļās zemes. atbildība par visu, kas notiek ap mums apkārt.