Svecīšu vakars
- 03 Novembris 2014
Ir vēls rudens- gada mijkrēslis. Dienas kļuvušas īsas, naktis garas un tumšas. 
Rītos virs zemes paceļas balta migla un kūleņo, klejo pa pļavām, ceļiem, stigām, iegriežas katrā sētā un pagalmā. Mūsu senči teica- veļu laiks. Mūsu tālie senči ticēja, ka dvēseles nāk paciemoties dzimtajās mājās, paietas gar ābeļdārzu, gar aku, gar lopu kūtiņu, tīrumu, it kā pārbaudot, kā viņu aizsāktos darbus turpina viņu senči.
Lielie lauku darbi apdarīti, zemīte uzarta un atpūšas. Cilvēkiem ir radies brīvāks brīdis, lai iegrieztos kapsētā, pakavētos atmiņās un atcerētos tos, kuri kādreiz bija ļoti, ļoti mīļi, arī tagad, jo sirds jau neaizmirst.
Ozolaines pagasta folkloras kopa „Zeiļa" 1. novembrī, Dvēseļu dienas priekšvakarā, jau tradicionāli, iegriezās pagasta kapsētās, lai godinātu mirušos, noskaitītu lūgšanas par viņu dvēselēm, nodziedātu dažas dziesmas mirušo piemiņai.
Mūsu mīļajiem aizgājējiem priekšā Mūžība. Bet mums, palicējiem, cerība, ka šais Dvēseļu dienās mūsu dedzīgās lūgšanas sadzirdēs Debesīs.
Braucot mājās no kapsētām jau sāka tumst. Mijkrēslī varēja labi redzēt, ka klusajā Visu Svēto dienas vakarā mūsu pagasta kapsētas bija gaišas, dega tuvinieku iedegtās uguntiņas un bija tā ļoti savādi ap sirdi- mūsu mīļie aizgājēji mūs sadzirdēja.
Mūžu aizmūžā, laiku plūdumā, gadu gadskārtās vienmēr tie paši mirdz- gaiša saule, silta sirds un atmiņas, mūžīgu mieru vēlot aizgājušajiem.
Ozolaines pagasta folkloras kopas „Zeiļa" vadītāja I. Blinova
