Maija dziedājumi kopā ar folkloras kopu “Zeiļa”

29 Maijs 2017

Maija dziedājumi pie ceļmalas vai ciemu (sādžu) krustiem un svētvietām ir samērā jauna tradīcija. Precīzs tās vecums nepietiekamas izpētes dēļ vēl nav noteikts. Runa varētu būt par 19. gadsimta otro pusi. Nav izslēgta netieša šīs tradīcijas saikne ar senajām tautiskajām pavasara brīvdabas dziedāšanas ieražām.

Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis - laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Maija dievkalpojumi ir Jaunavas Marijas godināšanas rituāli.
Maija dievkalpojumus ļaudis sauca par "dzīduošona pi krusta" un noturēja pēc pašu ierosmes - bez garīdznieku klātbūtnes un vadības. Dievkalpojumu vadītāji bija no pašu vides. Visbiežāk tās bija gados vecākas sievas, kas labi pārzināja rituāla uzbūvi, prata melodijas un zināja ik nākamo uzsākt piemērotā augstumā.
Maija dievkalpojumu centrālais elements ir Marijas dziesmas. Tajās stāstīts par Marijas dzīvi, ciešanām un nopelniem cilvēces labā. Šīs dziesmas tiek dziedātas arī daudzos citos gadījumos. Taču galvenā to izpildīšanas reize ir maija dievkalpojumi.
Arī folkloras kopa “Zeiļa” maija mēnesī savus dziedājumus pie Ozolaines pagasta krucifiksiem, Pleikšņu kapsētā un Runču kapličā veltīja nodomā par savu ģimeņu, visu pagasta ļaužu vajadzībām un Dievmātes godam. Paldies sādžu vecākajiem un visiem labiem ļaudīm, kuri mūs atbalstīja, piedalījās kopējā Rožukroņa skaitīšanā un dziedāšanā, kā arī paldies par cienastu, kuru viņi sagādāja turpat brīvā dabā.