Mūsu negods
- 01 Jūlijs 2015
Ozolaines pagasta iedzīvotāji arvien biežāk dodas pavadīt savu brīvo laiku pie dabas un tiek piesārņoti meži, pļavas, pludmales, sabiedriskās pieturas, kā arī ceļmalas ar sadzīves atkritumiem, īpaši plastmasas, papīra un stikla priekšmetiem.
Pleikšņu ciemā pēc Lielās Talkas uz Dzirksteles ielas malas sāka veidot atkritumu izgāztuvi.
Bekšu ciematā, no puķudobes, pie Pūpolu ūdenskrātuves nozagti vairāki kōšumkrūmi.
Pateicoties uzstādītajām videonovērošanās kamerām, vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības, taču, mēs labi saprotam, ka pie katra krūma sargu vai videonovērošanas sistēmu uzlikt nav iespējams.
Ne mazākas problēmas rada tas, ka privāto un vasaras māju iedzīvotāji nepilda likumu – nenoslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu no mājām, bet savus atkritumu maisus atstāj mežā vai ceļa malā. Dažs labs ir pat tik neprātīgs, ka iemet tos upēs vai ezeros.
Šāda darbība ir pilnīgi bezatbildīga ne tikai pret sevi un saviem laikabiedriem, kuriem jādzīvo šajā atkritumu laukā, bet gan arī pret pēcnācējiem, jo sadzīves atkritumi, nonākot dabā, sadalās un piesārņo dabu arī ķīmiski, īpaši augsni un dzeramo ūdeni. Tikai plastmasai vien sadaloties izdalās bisfenols, ftalāti un citi noturīgie organiskie piesārņotāji. Dioksīns, lielā daudzumā nokļūstot grūtnieces organismā, var radīt ļoti nopietnas izmaiņas bērniņam, piemēram, bērniņš var piedzimt bez acīm. Ļoti daudzas no vielām, kas rodas atkritumu sadales procesā, cilvēkiem un arī dzīvniekiem izraisa vēzi. Piemēslojot dabu, cilvēks palielina iespēju sev un apkārtējiem saslimt ar šīm briesmīgajām slimībām.
Tikai darbojoties kopīgi – iedzīvotājiem apzinoties savu atbildību, mēs varēsim dzīvot tīrā zemē un būt veseli.
